Lasīšanas ietekme uz cilvēku

Kā liecina vieni no pēdējo pētījumu datiem, diemžēl cilvēki mūsdienās grāmatas lasa aizvien mazāk – tā vietā viņi izvēlas sēdēt pie datora un spēlēt datorspēles, skatīties savas iemīļotās filmas internetā vai pa televīziju, spēlēt spēles savā viedtālrunī u.c.

Svarīgi ir piebilst, ka mūsdienās dažādi stāsti, noveles, detektīvromāni u.c. literatūras veidu raksti ir pieejami arī internetā, tā kā tev pat nav jādodas uz bibliotēku pēc savas iemīļotās grāmatas. Pats galvenais ir tas, ka grāmatu lasīšana internetā ir pat iespējama bez maksas, tā kā tev pat nebūs vajadzības aizņemties kādu no aizdevumiem internetā.

Zinātnieki ir atklājuši, ka lasīšana pozitīvi ietekmē cilvēka smadzeņu darbību. Lasot cilvēka smadzenes rada attēlus bez jebkāda pamudinājuma, t.i., tā veido cilvēka iztēli, un, lasot arvien vairāk, iztēles radīšana kļūst pavisam viegla. Mēs iedomājamies, kā varoņi izskatās, kādās situācijās viņi nonāk, kā arī iztēle palīdz mums iztēloties situācijas dzīvē.

Jo atšķirīgāka un daudzveidīgāka būs tava izvēlētā lasāmviela, jo lielāku labumu tu gūsi. Kad tu lasi sava prieka pēc sev saprotamā valodā, tad uzlabojas tava asinsrite, toties kad lasi zinātnisko literatūru, kas ir sarežģītā valodā, tad tavām smadzenēm tas ir kārtīgs un ļoti noderīgs treniņš.

Ikvienu cītīgu lasītāju ir pārņēmusi sajūta, ka lasāmais stāsts ir par viņu. Tas ir pilnīgi normāli, jo cilvēka smadzenes pieņem, ka tu esi ko tādu piedzīvojis. Smadzenēm lasīšana ir kā virtuālā realitāte.

Ir pierādīts: jo vairāk cilvēks (it īpaši skolēns) iesaistās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs, jo augstākus panākumus viņš var sasniegt.

Bērnam, kurš lasa salīdzinoši maz, nereti rodas aizkavēšanās vārdu attīstības līmenī, tāpēc svarīgi ir gan lasīt bērnam priekšā, gan arī pašam bērnam lasīt. Skolēniem, kuri bērnībā ir diezgan daudz lasījuši, ir daudz vieglāk uzrakstīt skolā domrakstus, esejas un vieglāk pamatot, izteikt savu viedokli, domas. Vairumam mūsdienu bērnu šī ir problēma.

Nereti bērnu vecāki uzdod jautājumu: „Ko darīt, lai mans bērns sāktu lasīt?” Šeit var uzdot uzreiz pretjautājumu, vai paši vecāki lasa, jo, piemēram, ja bērns redzēs, ka viņa vecāki lasa visdažādākos žurnālus vai grāmatas, arī viņam radīsies interese par lasīšanu.

Grāmatu lasīšana ne tikai ietekmē mūsu smadzeņu darbību, bet arī veido mūsu personību. Tas ir skaidrs ikvienam nopietnam lasītājam. Toties veidu, kā tieši lasīšana ietekmē mūsu personību, vēl nav izdevies noskaidrot. Stāsti, noveles, romāni u.c. daiļliteratūras veidi liek ikvienam mācīties no varoņu pieļautajām kļūdām, raksturiem un izdarībām.

Grāmatu lasīšana ietekmē arī ikviena cilvēka inteliģenci un paplašina redzesloku uz apkārtējo pasauli.

Ir cilvēki, kas varbūt uzskata, ka arī filmu noskatīšanās uzlabo cilvēka smadzeņu darbību, ietekmē cilvēka inteliģenci un paplašina redzesloku, toties tā patiesībā nemaz nav, jo neviena filma nespēj tā bagātināt cilvēka personību kā lasīšana. Ja cilvēks skatās filmu, tad viņam netiek dots laiks visu pārdomāt pašam. Tikai lasot, cilvēks var visu izjust pa īstam un bagātināt sevi. Protams, arī filmas nav tas sliktākais variants, jo arī, skatoties filmas, cilvēks jūt un pārdzīvo līdzi visiem varoņiem. Arī no filmām mēs varam mācīties.

Lasīšana ietekmē arī cilvēka fizisko pašsajūtu. Piemēram, ja cilvēks lasa par kādu riteņbraucēju, lasītāja smadzenes nosūta muskuļiem impulsus, kas cilvēku var pārvērst par šo varoni bioloģiskā līmenī, veicinot riteņbraucēja piedzīvotās sajūtas.

Lasīšana ir ļoti liela vērtība, kas padara cilvēku bagātu, tāpēc savā brīvajā laikā neskaties TV, nesēdi pie datora un sava telefona – labāk velti savu laiku lasīšanai, kas ir ļoti nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *