Lasītākās grāmatas pēdējā laikā

Ir grāmatas, kuras iegūst lielu popularitāti cilvēku vidū, savukārt ir grāmatas, kuras izlasa retais.

Kā vienu no lasītākajām grāmatām pēdējo mēnešu laikā gribētu minēt Simonas Ārnstedes(Simona Ahrnstedt)romānu „Apmelotā”. Simona šobrīd ir populārākā romantisko romānu autore visā Zviedrijā. Patiesībā Simona ir diplomēta psiholoģe, kuras romāni tiek izdoti daudzās pasaules valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

„Apmelotā” ir stāsts par baroka laiku, kurā dzīvo kāds grāfs GabrielsGripkū. Gabrielam ir liela slava, un viņam nav pilnībā nekādu pārmetumu uz seksu, sievietēm un citām patīkamām baudām, toties laiks iet, un arī viņam pienāk laiks domāt par ģimeni un bērniem.

Vasarā uz pili tiek uzaicinātas vairākas augstdzimušas jaunavas. Kāda izglītota, temperamentīga, toties nabadzīga sieviete vārdā Magdalēna tiek lūgta par pavadoni kādai baronesei, kura ir viena no pretendentēm uz grāfa līgavas amatu. Magdalēnā ir atrodams viss, kas nepatīk grāfam Gabrielam, – asa mēle, neizteiksmīgs apģērbs, un arī Magdalēna nesaskata grāfā neko pievilcīgu. Neskatoties uz to, Gabriels un Magdalēna nonāk pie aizliegtas, toties ļoti kaislīgas un neparedzamas mīlas dēkas.

Lielu popularitāti ir guvis Džeimsa Osvalda kriminālromāns „Dabiskā nāve”. Džeimss ir skotu rakstnieks, viņš aizraujas ar kriminālromānu rakstīšanu, toties viņa daiļradē ir atrodami arī stāsti, fantāzijas darbi un komiski scenāriji.

„Dabiskā nāve” ir stāsts par to, ka aizmūrētā pagrabā tiek atrasts diezgan sakropļots jaunas meitenes līķis, kas tur pavadījis apmēram 60 gadus. Līķa novietojums liek aizdomāties par kādu briesmīgu rituālu.

Jaunais Edinburgas policijas inspektors Maklīns nekādi nespēj aizmirst šo noziegumu. Tikmēr pilsētā Edinburgā notiek vairākas slepkavības, kurām īsti nav iemesla un kuru upuri ir sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki, toties policisti nespēj tās atklāt.

Inspektors Maklīns ir pārliecināts, ka šīs slepkavības ir saistītas ar nežēlīgo rituālu, kādā tika nogalināta meitene, lai gan īstu pierādījumu tam nav. Šī Maklīna pārliecība aizved viņu līdz diezgan šausminošam notikumam.

Gribas pieminēt arī LūsindasRailijasromānu „Pusnakts roze”. Lūsindas rakstītie romāni tiek izdoti miljonos eksemplāru visā pasaulē. Lūsinda ir īru rakstniece, strādājusi par aktrisi teātrī un televīzijā. Pirmo grāmatu Lūsinda sarakstīja 24 gadu vecumā.

„Pusnakts roze” ir stāsts par mīlestību, kurā tiek savērpti pagātnes un tagadnes sižeti. 11 gadus vecā Anahita no trūcīgas, toties dižciltīgas ģimenes kļūst par Mahārādžas meitas Indiras labāko draudzeni. Dienu pirms Pirmā pasaules kara abas meitenes dodas uz Angliju un nokļūst skaistā, toties nolaistā muižā Astberijā. Šajā muižāAnahita iepazīstas ar muižas mantinieku Donaldu.

Pavisam nesen, precīzāk, 2011. gadā senajā muižā ierodas slavena amerikāņu aktrise RebekaBredlija, jo viņai tika piedāvāta loma kādā britu filmā, kuras darbība risinās 1922. gadā. Drīz vien šajā pilsētā ierodas arī Ari Malahs, Anahitas mazdēls, kurš ir ieinteresēts savas ģimenes pagātnes pētīšanā, un kopā ar Rebeku viņš sāk šķetināt savas dzimtas noslēpumus, kas vajājuši ģimeni ilgus gadus.

Nevar nepieminēt arī Tomasa Glaviničaromānu „Lielākais brīnums”. Tomass ir austriešu rakstnieks, kurš ir viens no neparastākajiem un radikālākajiem mūsdienu rakstniekiem vācu valodas telpā.

„Lielākais brīnums” ir stāsts par mīlestību. Jonass uzaug pie sava labākā drauga Vernera, precīzāk, pie viņa vectēva Piko. Piko ir ļoti gudrs, tāpēc arī zēniem viņš māca dzīves gudrības. Laikam ejot, Jonass sāk klaiņot pa pasauli un iesaistās pārgalvīgās dēkās. No savām pārgalvīgajām dēkām Jonass negūst gandarījumu līdz brīdim, kad satiek Mariju. Varētu šo satikšanos uzskatīt par maģisku – mūža mīlestība ir atrasta, taču tad seko pavisam negaidīts pavērsiens, pēc kura Jonass nolemj piedalīties ekspedīcijā uz Everesta virsotni, riskējot ar savu dzīvību.

Var secināt, ka vispopulārākās grāmatas ir romāni. Tas nozīmē to, ka grāmatas pārsvarā izvēlas lasīt sievietes.

Elektroniskās grāmatas (e-grāmatas)

Elektroniskā grāmata (tiek saukta arī vienkārši par e-grāmatu vai arī digitālo grāmatu) ir attēlu un tekstu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma iekārtā, kura spēj attēlot tekstu un attēlus, t.i., portatīvajos datoros, personālajos datoros, planšetdatoros, mobilajos tālruņos u.c.

Galvenokārt e-grāmata ir diezgan līdzvērtīga iespiestai grāmatai, bet ir iespējami arī tādi gadījumi, kad grāmata ir radīta elektroniski. Tas nozīmē to, ka elektroniskā grāmata var pastāvēt arī bez iespiestās grāmatas.

Pasaulē elektroniskās grāmatas sāka strauji attīstīties 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad popularitāti ieguva tagad visiem plaši pazīstamais internets. Straujā datortehnoloģiju attīstība lika noprast, ka elektroniskajai grāmatai ir gaidāma liela un spoža nākotne.

No tradicionālajām grāmatām e-grāmatas pārsvarā atšķiras tikai ar fizisko veidolu – tās nav iespiestas uz papīra, bet gan dažādos veidos pieejamas elektroniski.

Elektroniskās grāmatas kļūst aizvien populārākas. Kā viens no popularitātes iemesliem varētu būt tas, ka ikvienam cilvēkam ir iespēja izvēlēties vienu no neskaitāmiem simtiem grāmatu, nevis tikai lasīt to, kuru viņš paņēmis no bibliotēkas vai aizņēmies no drauga.

E-grāmatas tiek uzskatītas arī par videi draudzīgām, pieejamām jebkurā laikā un pat vietā, kā arī ērtām informācijas meklēšanas vietām.

Salīdzinot ar parasto grāmatu, elektronisko grāmatu ir tikpat kā neiespējami pazaudēt, saplēst vai nozagt. Runājot par izmaksām, e-grāmatas arī ir lētākas, jo to realizēšanai nav vajadzīgs papīrs (tādējādi samazinot koksnes patēriņu), krāsa, dažādi iesiešanas līdzekļi, kā arī nav jāuztraucas par grāmatu piegādi veikalos vai uz mājām.

Aizejot uz grāmatnīcu pēc savas kārotās grāmatas, var gadīties, ka tā ir izpirkta, toties internetā grāmatas neizpirks – tās vienmēr tur būs un būs.

Svarīgi ir pieminēt to, ka, lasot elektronisko grāmatu, ir iespējams mainīt tās izkārtojumu, stilu, burtu lielumu u.c., tāpēc elektroniskās grāmatas var lasīt cilvēki, kuriem ir problēmas ar redzi un kuri nenēsā vajadzīgās brilles, jo var uzlikt vajadzīgāko un piemērotāko burtu lielumu, taču atceries – briļļu vai kontaktlēcu nenēsāšana, kad tas ir nepieciešams, var novest pie lielām redzes problēmām.

Noteikti būtiski ir arī tas, ka elektroniskās grāmatas neaizņem fizisku vietu, salīdzinot ar tradicionālajām (iespiestajām) grāmatām.

Lai varētu lasīt elektroniskās grāmatas, tiek izmantoti visdažādākie elektronisko grāmatu lasītāji.

Kļūdu labošana elektroniskajās grāmatās ir pavisam vienkāršs un ātrs process, savukārt iespiestās grāmatas saturu nav tik viegli mainīt, tāpēc kļūdu un citu labojumu veikšana iespiestajās grāmatās ir sarežģīta un daudz ilgāka.

Nereti dažādus stāstus un citus literāros darbus var lasīt internetā, kur tiek piedāvāts elektronisko grāmatu pakalpojums, var lasīt bez maksas. Kā piemēru šeit var minēt latviešu literatūras interneta bibliotēku www.letonika.lv, kurā ir pieejami visdažādākie latviešu autoru darbi, piemēram, Rainis „Pūt, vējiņi”.

Kā vēl vienu piemēru var minēt www.pasakas.net, kurā ir pieejamas pasakas un teikas bērniem audio, teksta un video formātā. Svarīgi šeit ir pieminēt, ka arī audio grāmatas liek darboties bērna smadzenēm, jo katrs izteiktais vārds liek smadzenēm darboties aktīvāk, trenējot un attīstot bērna prāta spējas. Klausoties pasaku, tiek nodarbināta arī bērna iztēle.

Pastāv elektroniskās grāmatas, par kurām, diemžēl, ir jāmaksā, t.i., lai tās lasītu, vispirms ir par tām jāsamaksā. Gluži kā veikalos. Ja arī tev ir problēmas ar naudu un ja vēlies lasīt internetā kādu grāmatu, par kuru ir jāmaksā, tad varbūt ir vērts noskaidrot, kuru no kredītiem vislabāk aizņemties, lai varētu iegādāties sev tīkamo un vēlamo grāmatu internetā.

Grāmatu vēsture Latvijā un pasaulē

Grāmatu var uzskatīt par iespieddarbu, kuras vēsture ir aizsākusies jau pirms ļoti daudziem gadiem.

Vārds „grāmata” ir cēlies no sengrieķu valodas. Pašā sākumā par grāmatu tika uzskatīti tikai un vienīgi svētie raksti, lai gan grāmata nozīmēja mācīšanu lasīt, rakstīt un zināšanas kopumā.

Sākot no 15. gadsimta vārds „grāmata” jau pilnīgi visiem cilvēkiem saistījās ar iespieddarbu kopumu, un šis jēdziens ir saglabājies līdz pat mūsdienām.

Domājams, ka daudziem būs diezgan grūti noticēt, ka atstarpes tekstā ir tikai nesens mūsdienu izgudrojums, jo senajiem romiešiem, sengrieķiem un citām tautu kultūrām bija raksturīga rakstīšana bez atstarpēm. 7. gadsimtā tika ieviesta tradīcija lietot atstarpes, pateicoties vairākiem īru mūkiem.

Liela nozīme grāmatu vēsturē ir Johanam Gūtenbergam (1398 – 1468), kurš tiek uzskatīts par grāmatu iespiešanas tehnoloģijas ar metāla burtiem atklājēju Eiropā.

Ikvienam no mūsu laikmeta iedzīvotājiem šķiet pilnīgi normāli, ka uz grāmatas tiek uzrakstīts nosaukums, autors, izdevniecība un izdošanas gads, taču pašu pirmo reizi uz grāmatas tas viss tika uzrakstīts 15. gadsimta vidū (1463. gadā). Bija vajadzīga gandrīz pusotra tūkstošgade pēc grāmatu izgudrošanas, lai kaut ko tādu (autoru, izdevēju, izdošanas gadu) uzrakstītu uz grāmatas.

Interesanti ir arī tas, ka arī lappušu numuri tika ieviesti tikai 16. gadsimta sākumā.

Gribas pieminēt arī to, ka brīdī, kad bija sākusies grāmatu izdošana, izdevuma iesējuma izgatavošana nebija tipogrāfijas darbinieku pienākumos. Liekas neticami, bet pircējam pašam bija jāiet pie grāmatu iesējēja un jāpasūta vāki vēlamajai grāmatai, kā rezultātā vāki bija atkarīgi no pircēja vēlmēm, gaumes un finansiālās situācijas.

Grāmatu apvāki pirmo reizi parādījās tikai 19. gadsimta vidū. To galvenais uzdevums bija pasargāt grāmatu no bojājumiem un netīrumu iekļūšanas transportēšanas laikā, taču ar laiku grāmatu vāki sāka kalpot kā informācijas vieta par grāmatas autoru, nosaukumu un kā pievilcīgāks, krāšņāks un piesaistošāks izdevums.

Grāmatu vēsture Latvijā parasti tiek saistīta ar 13. gadsimta sākumu, konkrētāk, ar 1203. gadu, kad ir ziņas par pirmo droši zināmo grāmatu Latvijas teritorijā.

Laika posmā no 1225. līdz 1227. gadam tika sarakstīta pirmā grāmata Latvijas teritorijā. Šīs grāmata bija Indriķa Livonijas hronika. Šī hronika aptver laika posmu no 1180. gada līdz 1227. gadam. Iespējams, ka hronika sarakstīta Rīgā Alberta uzdevumā.

Grāmatu iespiešana Rīgā sākās apmēram 120 gadus pēc Gūtenberga atklājuma.

  1. gadā Latvijā tika izveidota pirmā grāmatu iespiestuve, kas tajā pašā laikā kalpoja arī kā pirmais poligrāfijas uzņēmums visā Latvijas teritorijā. Pēc Rīgas rātes aicinājuma to uzņēmās kāds holandietis vārdā Nikolajs Mollīns, kurš ieradās Latvijā no Antverpenes. Antverpene – lielākais Eiropas grāmatniecības centrs.

Nikolajs 38 gadu laikā izdeva apmēram 200 iespieddarbu pārsvarā vācu un latīņu valodās, tā kā var teikt, ka Nikolaja devums Latvijai un tās kultūrai ir ļoti liels.

Īpaši gribas izcelt pirmo latviešu valodā iespiesto grāmatu (tā saukto luterāņu rokasgrāmatu), kuru iespieda 1615. gadā. Šī luterāņu rokasgrāmata sastāv no trīs atšķirīgi un atsevišķi noformētiem darbiem: „Evaņģēliji un epistulas”, „Enhidrijs” un „Psalmi un garīgas dziesmas”.

  1. gadā tika izdota pirmā latviešu valodas vārdnīca „Lettus”, kuras autors ir Georgs Mancelis. Georgs bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks. Georgs uzlaboja arī latviešu rakstu valodu, liekot pamatus latviešu valodas vecajai ortogrāfijai.
  2. gadā tika izdota pirmā vēstures grāmata par latviešiem „Historia Lettica”, kuras autors ir P. Einhorna.
  3. gadsimta beigās E. Gliks pirmo reizi iztulkoja pilnā apjomā Bībeli latviešu valodā.
  4. gadā tika izdota pirmā laicīgā latviešu ābece, kura tika sastādīta, pateicoties G. F. Stenderam.
  5. gadsimta sākumā tika izdoti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi.

Lasīšanas ietekme uz cilvēku

Kā liecina vieni no pēdējo pētījumu datiem, diemžēl cilvēki mūsdienās grāmatas lasa aizvien mazāk – tā vietā viņi izvēlas sēdēt pie datora un spēlēt datorspēles, skatīties savas iemīļotās filmas internetā vai pa televīziju, spēlēt spēles savā viedtālrunī u.c.

Svarīgi ir piebilst, ka mūsdienās dažādi stāsti, noveles, detektīvromāni u.c. literatūras veidu raksti ir pieejami arī internetā, tā kā tev pat nav jādodas uz bibliotēku pēc savas iemīļotās grāmatas. Pats galvenais ir tas, ka grāmatu lasīšana internetā ir pat iespējama bez maksas, tā kā tev pat nebūs vajadzības aizņemties kādu no aizdevumiem internetā.

Zinātnieki ir atklājuši, ka lasīšana pozitīvi ietekmē cilvēka smadzeņu darbību. Lasot cilvēka smadzenes rada attēlus bez jebkāda pamudinājuma, t.i., tā veido cilvēka iztēli, un, lasot arvien vairāk, iztēles radīšana kļūst pavisam viegla. Mēs iedomājamies, kā varoņi izskatās, kādās situācijās viņi nonāk, kā arī iztēle palīdz mums iztēloties situācijas dzīvē.

Jo atšķirīgāka un daudzveidīgāka būs tava izvēlētā lasāmviela, jo lielāku labumu tu gūsi. Kad tu lasi sava prieka pēc sev saprotamā valodā, tad uzlabojas tava asinsrite, toties kad lasi zinātnisko literatūru, kas ir sarežģītā valodā, tad tavām smadzenēm tas ir kārtīgs un ļoti noderīgs treniņš.

Ikvienu cītīgu lasītāju ir pārņēmusi sajūta, ka lasāmais stāsts ir par viņu. Tas ir pilnīgi normāli, jo cilvēka smadzenes pieņem, ka tu esi ko tādu piedzīvojis. Smadzenēm lasīšana ir kā virtuālā realitāte.

Ir pierādīts: jo vairāk cilvēks (it īpaši skolēns) iesaistās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs, jo augstākus panākumus viņš var sasniegt.

Bērnam, kurš lasa salīdzinoši maz, nereti rodas aizkavēšanās vārdu attīstības līmenī, tāpēc svarīgi ir gan lasīt bērnam priekšā, gan arī pašam bērnam lasīt. Skolēniem, kuri bērnībā ir diezgan daudz lasījuši, ir daudz vieglāk uzrakstīt skolā domrakstus, esejas un vieglāk pamatot, izteikt savu viedokli, domas. Vairumam mūsdienu bērnu šī ir problēma.

Nereti bērnu vecāki uzdod jautājumu: „Ko darīt, lai mans bērns sāktu lasīt?” Šeit var uzdot uzreiz pretjautājumu, vai paši vecāki lasa, jo, piemēram, ja bērns redzēs, ka viņa vecāki lasa visdažādākos žurnālus vai grāmatas, arī viņam radīsies interese par lasīšanu.

Grāmatu lasīšana ne tikai ietekmē mūsu smadzeņu darbību, bet arī veido mūsu personību. Tas ir skaidrs ikvienam nopietnam lasītājam. Toties veidu, kā tieši lasīšana ietekmē mūsu personību, vēl nav izdevies noskaidrot. Stāsti, noveles, romāni u.c. daiļliteratūras veidi liek ikvienam mācīties no varoņu pieļautajām kļūdām, raksturiem un izdarībām.

Grāmatu lasīšana ietekmē arī ikviena cilvēka inteliģenci un paplašina redzesloku uz apkārtējo pasauli.

Ir cilvēki, kas varbūt uzskata, ka arī filmu noskatīšanās uzlabo cilvēka smadzeņu darbību, ietekmē cilvēka inteliģenci un paplašina redzesloku, toties tā patiesībā nemaz nav, jo neviena filma nespēj tā bagātināt cilvēka personību kā lasīšana. Ja cilvēks skatās filmu, tad viņam netiek dots laiks visu pārdomāt pašam. Tikai lasot, cilvēks var visu izjust pa īstam un bagātināt sevi. Protams, arī filmas nav tas sliktākais variants, jo arī, skatoties filmas, cilvēks jūt un pārdzīvo līdzi visiem varoņiem. Arī no filmām mēs varam mācīties.

Lasīšana ietekmē arī cilvēka fizisko pašsajūtu. Piemēram, ja cilvēks lasa par kādu riteņbraucēju, lasītāja smadzenes nosūta muskuļiem impulsus, kas cilvēku var pārvērst par šo varoni bioloģiskā līmenī, veicinot riteņbraucēja piedzīvotās sajūtas.

Lasīšana ir ļoti liela vērtība, kas padara cilvēku bagātu, tāpēc savā brīvajā laikā neskaties TV, nesēdi pie datora un sava telefona – labāk velti savu laiku lasīšanai, kas ir ļoti nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa!